Uzmanību!

Šodienas tikšanos atliekam uz nenoteiktu laiku gada beigās vai janvārī!

Kārlis Vērpe aizkavējies ir Berlīnē, bet man pašai visa enerģija "iztērēsies", lasot doktordarbu "melnrakstus".

Priecīgus Ziemassvētkus!

Noslēguma diskusijas

Tiekamies šodien plkst. 18.00 4. stāvā (droši vien 19. auditorijā).

Tiekamies pirmdien plkst. 18.oo (ceru, ka būšu jau atbrīvojusies no doktordarbu apspriešanas aktivitātēm). Kurā auditorijā nemāku vēl pateikt. Vai būs soli auditorijā? Iespējams, ka ne. Pirmdien: Kārlis Vērpe par "Mākslasdarbs tehniskās reprodukcijas laikmetā".

Par šo pašu eseju runājam arī šodien.

rīt, 18. decembrī tiekamies!

- in runājam par Benjamina eseju "Mākslasdarbs tehniskās reproducējamī...."
18.00.

Tikšanās iespējas

1. Rīt -- visticamāk tāda iespēja būs, bet ne par kursa tēmu (t.i. -- šajā laikā cits pasākums).

2. Parīt -- t.i. piektdien, plkst. 18.00, vai arī agrāk 16.30 tāda iespēja ir reāla. Kā uz to skatāties?

Pēc abpusējas vēlēšanās: Tikšanās rīt!

Lasām un pārrunājam: V. Benjamin Critique of violence (sk. Igora Gubenko pievienoto tekstu, iepriekš emuārā)

Papildus vakar pieminētā:

Critique of violence: between poststructuralism and critical theory

Autori: Beatrice Hanssen

Critique of Violence is a highly original and lucid investigation of the heated controversy between poststructuralism and critical theory. Leading theorist Beatrice Hanssen uses Walter Benjamin's essay 'Critique of Violence' as a guide to analyse the contentious debate, shifting the emphasis from struggle to dialogue between the two parties. Regarding the questions of critique and violence as the major meeting points between both traditions, Hanssen positions herself between the two in an effort to investigate what critical theory and poststructuralism have to offer each other. In the course of doing so, she assembles imaginative new readings of Benjamin, Arendt, Fanon and Foucault, and incisively explores the politics of recognition, the violence of language, and the future of feminist theory.
This groundbreaking book will be essential reading for all students of continental philosophy, political theory, social studies and comparative literature.
Also available in this series:
Essays on Otherness
Hb: 0-415-13107-3: 50.00
Pb: 0-415-13108-1: 15.99
Hegel After Derrida
Hb: 0-415-17104-4: 50.00
Pb: 0-415-17105-9: 15.99
The Hypocritical Imagination
Hb: 0-415-21361-4: 47.50
Pb: 0-415-21362-2: 15.99
Philosophy and Tragedy
Hb: 0-415-19141-6: 45.00
Pb: 0-415-19142-4: 14.99
Textures of Light
Hb: 0-415-14273-3: 42.50
Pb: 0-415-14274-1: 13.99
Very Little ... Almost Nothing
Pb: 0-415-12821-8: 47.50
Pb: 0-415-12822-6: 15.99

Ierobežota priekšskatīšana - 2000 - 314 lappuses (no books.google.com)

SEMINĀRS!!!

Pārceltais seminārs norisināsies Otrdien, 1.decembrī, 18:00 Prof.M.Kūles nodarbību vietā un laikā!

Par 26.Novembra semināru!

Mag.pirmajam kursam, prof. M.Kūles vadībā, ir jādodas uz Latviešu biedrības namu 26.novembrī 18:00, kur jāuzstājas B daļas ietvaros par valodu & Vitgenšteinu!
Kas notiek ar Benjamina semināru? Vai tas tiek pārcelts? Uz kuru laiku?
Paldies,
Žanete

26.Novembra nodarbības, ko vadīs Kārlis Vērpe, jautājumi!!!!

Valtera Benjamina esejas “Īsa fotogrāfijas vēsture” lasījums
Seminārs 26.11.2009

Seminārs iecerēts kā kopējs teksta lasījums. Semināra gaitā tiks stāstīts gan par konkrētās Benjamina esejas, gan arī vācu filozofa ideju kopumā nozīmību 20. gs. sarunās par fotogrāfiju, modernajiem, masu medijiem, to ietekmi uz sabiedrību, mākslu, cilvēka apziņu u.tml., gan arī par tekstā minētajām personālijām

Ņemot vērā, ka teksts ir īss, jautājumus esmu izveidojis diezgan daudz. Liela daļa gan ir uzvedinoši. Manuprāt svarīgākie iezīmēti krāsā (par svarīgumu, protams, var strīdēties). Jautājumi ir uzdoti teksta lasījuma secībā, tāpēc lappuses nenorādu. Tikai tur, kur atziņas citviet tekstā var ļaut labāk saprast. Atbildes uz jautājumiem meklējamas visa teksta garumā, tādēļ vērts pie tiem ik pa laikam atgriezties, vai piemērot tos dažādām teksta vietām.

Šī teksta lasījums būs būtisks nākamajam semināram, kurā būs runa par Benjamina eseju “Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā”.

Tā kā eseja ir par fotogrāfijām, būs grūti to saprast, neapskatot pašus attēlus. Katram autoram (sarakstu skat. zemāk) apskatat kaut vai to, ko izvēlas google images, labāk, protams, atrast portālus ar plašāku attēlu klāstu (nav diez ko sarežģīti - lielākoties pirmās saites, ko atlasa google). Padomājiet par Benjamina atziņu saikni ar mūsdienu attēlošanas praksēm, estētiku. Kas ir mainījies, kas palicis līdzīgs.

Jautājumi

· Kāpēc jūsuprāt savu rakstu Benjamins uzsāk, izmantodams miglas līdzību? Ko tā izsaka? Varbūt kādas citas līdzības, alegorijas turpmākajā tekstā palīdz šādu ievadu skaidrot?

· Kāpēc atpakaļskats uz fotogrāfijas sākotni ilgi bija noslēgts?

· Kādu mākslas izpratni pārstāv Benjamina izvēlētais citāts no laikraksta? Kāpēc šī mākslas izpratne ir fetišistiska un antitehnoloģiska? Kāpēc centieni pamatot mākslu tādas izpratnes kontekstā bija bez panākumiem? (arī 280. lpp.)
[Pievērsiet uzmanību dažādām vietām tekstā, kur Benjamins runā par fotogrāfijas un mākslas attiecībām.]

· Kāpēc fotogrāfijas uzplaukums tiek saistīts ar tās sākumu? Kā vērtējat uzplaukuma sasaisti ar kādu sākumu vai sākotni?

· Ar ko atšķiras fotogrāfija no gleznas, kāpēc tās mūžs, neskatoties uz materiāla iespējām, ir iespējams daudz ilgāks par gleznas mūžu?

· Ko jūsuprāt Benjamins saprot ar maģisko vērtību, kuru savam produktam var piešķirt visprecīzākā tehnika? Nosauciet aspektus, kas šo maģiju nosaka.

· Ko jūsuprāt nozīmē Benjamina atziņa, ka atšķirība starp tehniku un maģiju ir caur un caur vēsturiski mainīga? Kas šādā atziņā varētu būt pārsteidzošs, jauns?

· Ko saprotat ar cilvēka integritāti? Kas ar to notiek, kad fotogrāfija kļūst par laikraksta daļu? Kā izprotat integritātes, ieraksta (inscription), aktualitātes jēdzienus un to savstarpējo saistību? (arī 294. lpp.)

· Ko jūsuprāt izsaka Benjamina citētais Bernarda fon Brentano izteikums, ka 19. gs. piecdesmito gadu fotogrāfs pirmo un pēdējo reizi bija līdzvērtīgs savam instrumentam? (arī 284. lpp.)

· Kādos aspektos fotogrāfija maina laikizjūtu? Ko varat pateikt par fotogrāfijas ietekmi uz ilgstamību?

· Ko Benjamins domā ar asu gaumes kritumu? Kā varat to komentēt, skatoties no šodienas perspektīvas, šodienas attēlošanas paradumiem? (281. lpp. beigas)

· Kā vērtējat Benjamina uzskatus par ģimenes albumu? Kā tie sabalsojas ar viņa uzskatiem par fotogrāfijas un mākslas attiecībām? Vai ģimenes albums ir šodien izplatīta attēlu grupēšanas prakse?

· Kā saprotat un vērtējat gleznotāja un fotogrāfa pielīdzināšanu vijolniekam un pianistam?

· Kas ir aura? Kā Benjamins to apraksta? Kā vērtējat auras aprakstu 285. lpp.? Vai tā ir definīcija? Kādi ir auras nosacījumi (psiholoģiski, sociāli, tehniski, vēsturiski)? Nosauciet piemērus.

· Ar ko atšķiras attēls (picture) no kopijas (copie)? Kuram no tiem ir pieskaitāma fotogrāfija? (285. lpp.)

· Ko pēc Benjamina domām paveic Ažē (Atget)? Kāpēc objekti no auras ir jāemancipē un ko tas nozīmē? Kā šajā teksta daļā attīstītā doma turpina iepriekšējās pārdomas par fotogrāfijas un auras attiecībām?

· Ko Benjamins atrod Augusta Zandera (Sander) fotogrāfijās? Ko jūs saprotat ar tiešu vērojumu (direct observation)? Kā to vērtējat?

· Kāpēc Zandera fotogrāfijas vairs nav portreti? Kas tie ir?

· Kāda ir atšķirība starp jautāšanu par fotogrāfiju kā mākslu un jautāšanu par mākslu kā fotogrāfiju?

· Kā Benjamins argumentē to, kādēļ fotogrāfiju nevar vērtēt līdzīgi kā gleznu? Kas vainas ‘kreatīvai’ fotogrāfijai? (293. lpp.) Kā šīs Benjamina atziņas vērtējat mūsdienu kontekstā?

· Kā raksturosiet Benjamina domāšanas, rakstīšanas veidu? Salīdziniet ar citiem filozofiem.
Personālijas

Atget Eugene
Bayard Hyppolyte
Blossfeldt Karl
Cameron Julia
Hill David Octavius
Krull Germaine
Moholy-Nagy Laszlo
Nadar
Patzsch Albert-Regner
Sander August

26. novembris: Īsa fotogrāfijas vēsture

Ko mēs darām? Kā mēs pieļaujam? Kas mēs esam? Kur mēs esam?

Saruna ar fotogrāfu Krisu Jordānu

****************************************************************

Foto izstādes atklāšana Gētes institūtā.

Filosofijas dienas svinības 19. novembrī

Esejas tēmas

Kursa vērtējums: Eseja (3000 vārdi)

1. Tēmas definēšana
2. Esejas sagatavošana
3. Esejas nolasīšana un apspriešana

"Savstarpēja norobežošanās ir īstenā kritika. Kāda domātāja patiesam novērtējumam tas ir augstākais un vienīgais veids. Jo tā pārņemam domu, domājot līdzi domas radošajā spēkā, bet nevis vajājot nevarībā. Un kam gan tas? Lai tā mēs savstarpēji norobežojoties, atbrīvotos visaugstākajai domas piepūlei" (Heidegers M., Nīče, pirmais sējums, mans tulkojums - M.R.)

[Melnraksts]

Tēmas ierosmēm (sašaurināšanai, precizēšanai, tālākai apspriešanai un definēšanai...)

• a. Valters Benjamins (filosofisks potretējums), balstoties uz viņa paša tekstiem, taču iekļaujot arī dokumentāla rakstura liecības par viņa intelekta atbildēm uz "mūzas" rosinātajām ietekmēm;

Avoti:
Benjamins V. Iluminācijas
Lacis A.
Scholem G.
Adorno T. A.
Habermass J.

• b. Kritika un komentārs (laiks, ..): Benjamins par kritikas uzdevumiem {Valters Benjamins: valodas filosofs}
• c. Tulkotāja uzdevumi: jēdziens un pieredze.{Valters Benjamins: valodas filosofs}

• d. Tradīcija un atmiņa: Benjamins un X (=Heidegers, ...) {Valters Benjamins : vēstures filosofs}
• Modernās pieredzes jēdziens {Valters Benjamins: valodas filosofs}

• f. Vizuālās kultūras abc: Valters Benjamins par "izstādīšanās vērtību".{Valters Benjamins: estētiķis, politiķis, ētiķis}
• g. Vizuālā kultūra: estētika un politika {Valters Benjamins: estētiķis, politiķis, ētiķis}
• h. ... Avoti: Benjamins V. Iluminācijas

Biogrāfiskas ievirzes pētījumi:

Dagmāra Ķimele, Gunta Strautmane. Asja. Rīga: Likteņstāsti, 1997.

Adorno, Theodor W. “A Portrait of Walter Benjamin.” In Adorno, Prisms, trans. Samuel Weber and Shierry Weber. Cambridge, MA: MIT Press, 1981, 227–41.

Scholem, Gershom. Walter Benjamin: The Story of a Friendship. Trans. Harry Zohn. Philadelphia: Jewish Publication Society of America, 1981.

Tackels B.. Walter Benjamin. Une Vie Dans Les Textes, Actes Du Sud, 2009.

Literatūra estētikā:

Adorno T. V. Atskatoties uz sirreālismu // Grāmata, 1991, Nr. 6.

Adorno T. V. Minima morālia // Kentaurs XXI, Nr. 26, 110-127 lpp.

Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju. LMC, 2006, Lpp. 13-136

Danto A.S. Lielie vēstījumi un kritiskie principi// Kentaurs XXI, Nr. 28. – lpp. 89-106

Eko U. Inovācija un atkārtojums// Kentaurs XXI, Nr. 28. – lpp. 47-67

Hābermāss J. Modernisms – līdz galam nerealizēts projekts//Grāmata, 1991, Nr. 12. – 20-29 lpp.

Heidegers M. Mākslasdarba sākotne//Heidegers M. Malkasceļi.

Heidegers M. Pasaules ainas laiks // Heidegers M. Malkasceļi

Horkheimers M., Adorno T.V. Apgaismības dialektika, LMC, 2009.

Gadamers H. G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki. -- Zvaigzne ABC, 2002

Kamī A. Sirreālisms un revolūcija//Grāmata, 1991, Nr. 6.

Kasīrers E. Māksla //Apcerējums par cilvēku. -- R., 1997. -- lpp.134-161.

Kirkegors S. Par ironijas jēdzienu//Kentaurs XXI, Nr. 23. – lpp. 43-58.

Liotārs Ž. F. Postmodernisma skaidrojums bērniem//Grāmata, 1991, Nr. 12. – 8-20 lpp.

Liotārs Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām, LMC, 2008

Merlo-Pontī. Acs un gars, LMC, 2007,

Nīče F. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara. Rīga, Tapals

Nohlina L. Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?//Mūsdienu feministiskās teorijas. – Jumava, 2001. –261-287.

Ortega i Gasets H. Mākslas dehumanizācija//Grāmata, 1990, Nr. 10.

Sontāga S. Par fotogrāfiju, LMC, 2008.

Vatimo D. Mākslas noriets vai nāve// Kentaurs XXI, Nr. 28. –lpp. 74-84.

Velšs V. Estētikas robežceļi, LMC, 2005

Zimmels G. Lielpilsētas un garīgā dzīve /Latvijas Universitātes zinātniskie raksti - 2000. - 629.sēj. 27.-38.lpp.

Valtera Benjamina, Teodora V. Adorno, Martina Heidegera filozofiskas ievirzes studijas

Bičevskis R. Pieredze kā dzīve. Martins Heidegers un pieredzes metafizika kā dzīves pavediens // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, 82-92 lpp.

Buceniece E. Teodors V. Adorno: Notikums un (ne)iespējamās atvadas no metafizikas //Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 113-121 lpp.

Džejs M. Pārvarot neautentiskuma stigmu: Adorno īstenuma kritika // Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 99-113 lpp.

Freiberga E. Mākslas darbs filozofiskās refleksijas spogulī // Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 128-137 lpp.

Freiberga E. Dzīve viņpus negatīvās patikas? // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, 69-81 lpp.

Kiope M. Daudzpusīgās pieredzes nepietiekamība // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, lpp. 93-102.

Rubene M. Jūtu alķīmija // Dzīves māksla, LMC, 2005, 456-499 lpp.

Rubene M. Aktuālais, tālais un tuvais// Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005, 456-499 lpp.

*****

Benjamin A. Art, Mimesis and the Avant-Garde. Aspects of a Philosophy of difference, London and New York, 1991.

Benjamin, Andrew and Hanssen, Beatrice. Eds. Walter Benjamin and Romanticism. Walter Benjamin Studies. London: Continuum, 2002.

Benjamin, Andrew and Osborne, Peter. Eds. Walter Benjamin’s Philosophy: Destruction and Experience. London: Routledge, 1994.

Buck-Morss S. The Dialectics of Seeing. Walter Benjamin and the Arcades Project, Cambridge, Massachusets, Lodon, England: The MIT, 1990.

Cadava E. Words of Light: Theses on the Photography of History (Princeton University Press, 1997).

Caygill H. Walter Benjamin: The Colour of Experience. London: Routledge, 1998.

Cohen, M. Profane Illumination: Walter Benjamin and the Paris of Surrealist Revolution. Berkeley: University of California Press, 1993.

Gilloch G. Myth & Metropolis. Walter Benjamin and the City, Cambridge, Polity Press, 1996.

Gumbrecht G.H., Marrinan M. Mapping Benjamin. The Work of Art in the Digital Age, Stanford, California: Stanford University Press, 2003.

Hanssen B. Walter Benjamin's Other history. Of Stones, Animals, Human Beings, and Angels, Berkeley, Los Angeles, London: University of California Press, 1998.

Jay M. “‘The Aesthetic Ideology’ as Ideology; or, What Does it Mean to Aestheticize Politics?” Cultural Critique (1992): 41–61.

Leslie E. Walter Benjamin. Overpowering Conformis, London_Sterling, Virginia: Pluto Press, 2000.

Patt, Lise. Ed. Benjamin’s Blind Spot: Walter Benjamin and the Premature Death of Aura. Santa Monica, CA: Institute of Cultural Inquiry, 2001.

Plate Brent S. Walter Benjamin, Religion, and Aesthetics, Routledge, 2003.

Richter, Gerhard. Ed. Benjamin’s Ghosts: Interventions in Contemporary Literary and Cultural Theory. Stanford University Press, 2002.

Rochlitz R. The Disenchantment of Art. The Philosophy of Walter Benjamin, New York, London, The Guilford Press, 1996.

Smith, Gary. Ed. Benjamin: Philosophy, Aesthetics, History. University of Chicago Press, 1989.

Weigel S. Body- and Image-Space: Re-Reading Walter Benjamin. New York: Routledge, 1996.

Wolin R. Walter Benjamin, an Aesthetic of Redemption. Berkeley: University of California Press, 1994.

+ elektroniski ievietotie teksti, kuru nosaukumus varat paši apskatīt..

Papildus:

Adorno T.W. The stars down to Earth and other essays on the irrational in culture, London ;New York : Routledge, 1994.

Simmel on Culture. Selected Writings, ed. by David Frisby and Mike Featherstone, London, Thousand Oaks, New Delhi: Sage Publications, 1997.

Pievienot bibliogrāfijai, pievienot tekstiem?

Grāmata par Valteru Benjaminu

Terijs Īgltons: darbs par Valteru Benjaminu

Eagleton T. Walter Benjamin, or Towards a Revolutionary Criticism

Nākamā nodarbība 12. novembris

Lasītarvien vairāk, mēģinot identificēt sasaukšanos starp tekstiem, pamatmotīvus, kontekstu:
Benjamins V. Liktens un raksturs (1922)
Benjamins V. Destruktīvais raksturs (1931)
Benjamins V. Pieredze un nabadzība (1933)

Ceturtdien, 5. novembris: Benjamins V. Vēstures jēdziens

Valtera Benjamina "Vēstures jēdziens" ir teksts, kas tapis viņa īsās dzīves otrā pusē, proti, 1940. gada janvārī. Cenšos atcerēties kā viņa vēstures skaidrojums ir ticis apzīmēts iepretīm marksistiskajai vēstures filozofijai jeb vēsturiskajam materiālismam, šķiet, kāds bija to nosaucis par "mesiānisko marksismu". Teodors Adorno nolasa lekciju "Dabas vēstures ideja" Frankfurtes Kanta biedrībā 1932. gadā. Abiem domātājiem ir ambivalentas attiecības ar Martina Heidegera piedāvātajām idejām, manuprāt, ar "dabas vēstures" apcerēšanu zināmā mērā notiek atgriešanās pie "Spriestspējas kritikas" Imanuela Kanta, vai IK SK teleoloģiskās spriestspējas kritikas sadaļas. Kopīgs visiem trim ir mēģinājums norobežoties no neokantisma piedāvātās vēstures koncepcijas. Tāpēc ja ir iespēja, tad ielūkošanās salīdzinājumam Adorno esejā, vai Martina Heidegera "Laiciskums un vēsturiskums" (nodaļā no "Esamības un laiks") darītu bagātākas mūsu pārrunas.
"Vēsturiskais materiālisms", vēsture un laiks, tradīcija, Angelus Novus, historisms -- varētu būt diskusijas atslēgvārdi. Skaidrojami kopā būtu arī šajā darbā atrodamie daudzie personvārdi. Hanna Ārente esot nosaukusi Benjaminu par 20. gadsimta "dižāko kritiķi", pats viņš sevi uzskatījis par spējīgu uz "kopernikānisko revolūciju" vēstures rakstīšanas praksē. Tāpēc līdzās tekstiem, kuros iepazinām viņa valodas filozofiju, uzdosim jautājumus arī šim tekstam, lai iepazītu viņa vēstures filozofiju kā citu analīzes metodi.

Info aktualitātes:

Vēsturiskais materiālisms mūsdienu tvērumā

Teksts kādam decembra semināram

Semināra teksts 29.10.

Walter Benjamin. Little History of Photography // Walter Benjamin. Writings on Media.

Ortega i Gasets. Tulkošanas nabadzība un spožums

Hosē Ortega i Gasets. Tulkošanas nabadzība un spožums // Kentaurs XXI, 1994, Nr. 6.

15. oktobra nodarbība

Renē Magrits. Gara radniecība


Literatūra. Poēzija. Komentārs un kritika.

Benjamins V. Gētes romāns “Gara radinieki” // Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005

Papildliteratūra:

Gēte J.V. Gara radinieki, No vācu valodas tulkojusi Austra Aumale. – Rīga: apgāds Daugava, 2000.
Rubene M. Jūtu alķīmija // Dzīves māksla, LMC, 2005, lpp. 456-499.

Tālākām studijām:
Hanssen B. Elective Affinities // Hanssen B. Walter Benjamin's Other History. Of Stones, Animals, Human Beings, and Angels, Berkeley, Los Angelos, London: University of California Press, 2000, Pp. 83-97
Hodge J. The Timing of Elective Affinity: Walter Benjamin’s Strong Aesthetics // Walter Benjamin and art, Ed. by A. Benjamin, Continuum International Publishing, 2005, Pp. 14-32.
Morgan D. The Architectonic in Kantian Philosophy II. Kant, Goethe, Benjamin: Beautiful affinities and the architectural // Kant Trouble: The Obscurities of the Enlightened. – London and New York: Routledge, 2000, Pp. 140–156.
Tantillo A. O. Goethe's Elective Affinities and the Critics. – Camden House, 2001.
Weigel S. The artwork as Breach of Beyond: on the Dialectic of Divine and Human Order in Waleter Benjamin's Goethe's Elective Affinities // Walter Benjamin and Romanticism, Ed. by B. Hansen and Andrew Benjamin, New York, London: Continuum, 2002, Pp.197-207.

***
Nozīmes paplašinājums:
1966. gadā brāļi Tavviani uzņem filmu "Gara radinieki
Karels Vačeks. Gara radniecība (dokumentāla foma) info

8. oktobris - patstāvīgas studijas

1. Gatavošanās 15. oktobra nodarbībai.
2. Noslēguma esejas tēmas formulēšana.

Pie tēmas "Dzejnieka nāve" / dzejnieka uzdevums

Ingūna Jansone/Ir dažas tādas mūžīgas lietas
Anda_Baklane/Būt_sievietei_būt_mūžīgi
Andris Akmentiņš/visu-susuriņam

Papildliteratūra semināram 1.10.2009.

Hans Ruin. "Origin in Exile: Heidegger and Benjamin on Language, Truth, and Translation"

Grāmatas angļu valodā

Samuel Weber. Benjamin's -abilities. Harvard University Press, 2008.

The Cambridge Companion to Walter Benjamin. Cambridge University Press, 2004.

Tulkošanas estētika

No skolotāju kantisma, neokantisma, romantisma studijām uz patstāvīgām iestrādēm valodas teorijā. No valodas teorijas uz kritikas teoriju. Benjamins, Kabbala un teoloģiskā valodas interpretācija. Benjamina uzmanības centrā nav ikdienas valodas lietojums, bet gan vārda došana (Ādams), vārdā nosaukšana (dzejnieks, tulkotājs). Valoda tiek skatīta ne kā saziņas starp cilvēkiem līdzeklis, bet "saziņas" ar Dievu rīks. Vācu filozofijas tradīcijā, kurā dominē protestantiskā ievirze, mītiski, pagāniskās tendences, Benjamins tiecas mobilizēt jūdaisma kritiskos resursus. Benjamina pievēršanās Bodlēra "Ļaunuma puķes" tulkojumam saved viņu kopā ar Martinu Buberu un Geršomu Šolemu, kas nosaka viņa pozīciju attiecībā pret jūdaismu. Lai saprastu vēlākos Benjamina tekstus, viņa mantojuma pētnieki iesaka sākt ar agrīnajiem rakstiem, kuros priekšplānā ir Benjamina valodas teorija. Lai izvairītos no valodas instrumentalizācijas, Benjamins izvēlas atklāsmi, kurai nav adresāta, proti, Dievu. Atsauce uz dievišķo ļauj saskatīt valodas buržuāziskās interpretācijas ierobežotību. Nošķīrumam starp vārdu-vēsti (verbe) un vārdu-nosaukumu (nom) ir kantiskas konotācijas. Benjamins noraida ideālisma balstīšanos uz "garu", "apziņu", taču valoda, ko viņš liek to vietā nav ikdienas, bet gan tādas monoloģiskas izteiksmes formas, kas pazīstamas literatūrai un filozofijai. Sākotne kā mērķis. Pirmvalodas jeb tīrās valodas (Ursprache) koncepcija un tās saistība ar kabalistisko bibliskā kreācijas mīta interpretāciju; ceļā uz glābjošo kritiku.

Benjamins V. Liktens un raksturs // Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005,
Benjamins V. Tulkotāja uzdevums // Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005,

Papildus:
Benjamin A. Shoah, Remembrance and the Abeyance of Fate. Walter Benjamin's "Fate and Character" // Benjamin A. Present Hope. Philosophy, Architecture, Judaism, London and New York: Routledge, 1997, Pp. 56-76.
Benjamin A. The Absolute as Translatability: working Through Walter Benjamin on Language // Walter Benjamin and Romanticism, Ed. by B. Hanssen and Andrew Benjamin, New York, London: Continuum, 2002.
Menke B. 'However one call into the forest...": Echoes of Translation // Walter Benjamin and Romanticism, Ed. by B. Hanssen and Andrew Benjamin, New York, London: Continuum, 2002.

Ortega i Gasets H. Tulkošanas nabadzība un spožums // Kentaurs XX, 1994, 6: 86-48

Benjamina teksti online krievu valodā

ПРОИЗВЕДЕНИЕ ИСКУССТВА В ЭПОХУ
ЕГО ТЕХНИЧЕСКОЙ ВОСПРОИЗВОДИМОСТИ - http://www.out-line.ru/ben.html, http://wwh.nsys.by/klinamen/dunaev-ben4.html

ПАРИЖ, СТОЛИЦА ДЕВЯТНАДЦАТОГО СТОЛЕТИЯ - http://wwh.nsys.by/klinamen/dunaev-ben2.html,

КРАТКАЯ ИСТОРИЯ ФОТОГРАФИИ - http://wwh.nsys.by/klinamen/dunaev-ben3.html

К ПОРТРЕТУ ПРУСТА - http://wwh.nsys.by/klinamen/read12.html

vairāk - http://ru.wikipedia.org/wiki/Беньямин,_Вальтер

Kas ir Valters Benjamins?

Kas ir Valters Benjamins? Ebreju izcelsmes vācu filosofs, dzimis 1892. gadā, miris 1940. gadā. Filosofiskās pēctecības līnijā Benjamins atrodas starp Marksu un Frankfurtes skolu (Adorno, Horkheimers, Markūze). Kā Benjamina „Ilumināciju” pēcvārdā raksta Māra Rubene, tad „ir viegli iesākt Valtera Benjamina darbīgās domas radošo izpausmju sarakstu - estētika un mākslas filozofija, vizuālās studijas, kultūras teorija, kino un fotogrāfijas analīzes, tulkojuma teorija, vardarbības kritika, literatūrkritika -, taču nav viegli šo sarakstu noslēgt.” (456) Latviešu lasītājiem zināmākais Benjamina darbs ir „Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā”, kas jau reiz bijis publicēts „Kentaurā”. No jauniztulkotajiem tekstiem rekomendētu sākt ar „Stāstnieku”, „Par dažiem Bodlēra motīviem” un „Centrālparku” - šajos tekstos filosofiski spožas pasāžas apvienotas ar tīkami literāru valodu. Savukārt tiem, kas nevēlas filosofiski sasprindzināties ieteicama sadaļa ‘Lasāmgabali’ - spilgtas eksistences miniatūras.

Ar ko tad Benjamins ir tik īpašs? Viņa tekstos domas ceļu un kombināciju brīvība, ko atrodam arī pie Fuko, apvienota ar sociālkritisku pieeju. Kāda raksturīga nianse - lai rastu dzīvi apliecinošo, pozitīvo filosofu, mums jāvēršas nevis pie labējiem buržuā (kā Heidegers, Fuko, Bodrijārs), bet pie kreisajiem. Benjamina kritikas mērķis ir izgaismot kādas parādības un norādīt uz to, vismaz iespējamu, pozitīvu risinājumu. Benjamina filosofija nav sistēmiska, viņš nepiedāvā pabeigtu ontoloģiju vai dzīves mākslas tehniku. Viņa teksti veltīti dažādām, savstarpēji nesaistītām tēmām; Benjamins atsedz šīs tēmas nedogmatiski - nemeklējot tajās apliecinājumu savām teorijām. Vairums tekstu sadalīti nodaļās, kas apzīmētas ar romiešu cipariem un parasti ir bez virsrakstiem. Mēģinot parādīt Benjamina rakstības savdabību, varētu teikt, ka ikkatra jaunā nodaļa nevis turpina iepriekšējās noslēgumā pierādīto ideju (ko, nedaudz vulgarizējot, varētu attiecināt uz Dekarta, Kanta, Fihtes, Hēgeļa un Huserla filosofēšanas manieri), bet sniedz jau citu mirklīgu ieskatu ģenerālajā visas esejas tēmā. Kā vislabāko piemēru tam var minēt darbu „Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā”, un tāda pati pieeja izmantota arī „Stāstniekā” un „Dažos Bodlēra motīvos”. Teksta konstrukcija nav pakļauta vienas teorētiskās idejas eksplikācijai, bet vislaik atjaunotai apskatāmās parādības iztaujāšanai - no dažādiem aspektiem. Ja Dekarta un viņam sarakstā sekojošo tekstus varētu salīdzināt ar simfoniju, kur visa attīstība centrējas ap vienu galveno tematisko materiālu, tad Benjamina rakstības metode atbilstu variācijām.

Jau agrāk minētā Fuko un citu 20. gadsimta domātāju paveiktais ir iedragājis ticību ‘lielajiem naratīviem’ (metanaratīviem), liekot tos nievāt, kā dzīvei uztieptas vispārīgas idejas - lai tā būtu apgaismība, racionalitāte vai brīvība. Benjamina izmantotā rakstības metode sniedz vairāk empīriska materiāla; tuvina tekstu empīriski novērojamām parādībām, filosofiju antropoloģijai, padara to iesaistītāku sociālajā un attālina no metafiziski spekulatīvā. Šāda fragmentāra pieeja nepieciešami pieprasa pētnieka orientēšanos daudzās sfērās, jo citādāk grūti būtu piedāvāt desmit piecpadsmit atšķirīgas variācijas. Benjamins nav pirmais, kas strādā šādā tehnikā, līdzīgi formas ziņā ir Marksa „1843. gada ekonomiskie rokraksti”, arī Nīčes „Morāles ģenealoģija”. Salīdzinot dažādas dzīves sfēras (filosofija, vēsture, literatūra, sociālā dzīve), tiek izmantots pārnesums, ko literatūrzinātnē, atkarībā no konkrētās izpausmes, sauc par metaforu, alegoriju, salīdzinājumu vai citā vārdā: „Metafora ir vārda pārnesums ar pārgrozītu nozīmi no sugas uz pasugas jēdzienu, no pasugas uz sugas jēdzienu, no pasugas uz pasugas jēdzienu vai arī uz analoģijas pamata.” (Aristotelis. Poētika. 1457b6-9) Kādēļ salīdzinājums ir iespējams? Kādēļ Benjaminam ir iespējams vienā tekstā runāt par marksismu, arheoloģiju, kino uzņemšanas specifiku un mākslas darbu kulta un izstādīšanas vērtību, tomēr saglabājot teksta sakarīgumu? Te mums redzīgu padomu sniedz Kanta teiktais „Spriestspējas kritikā”: „Visi vērojumi.. ..tātad ir vai nu shēmas, vai simboli; shēmas satur tiešu, bet simboli - netiešu jēdziena attēlojumu. Shēmas attēlo jēdzienus demonstratīvi, bet simboli - ar analoģijas starpniecību (tiek izmantoti empīriski vērojumi), spriestspējai veicot divkāršu darbu: pirmkārt, tiek lietots jēdziens jutekliska vērojuma priekšmetam, un, otrkārt, tiek lietota refleksijas kārtula par šo vērojumu gluži citam priekšmetam, priekš kura pirmais ir tikai simbols.” (I. Kants. Spriestpējas kritika. Rīga, Zvaigzne ABC, 2000., 155. lpp.)

Pārnesuma figūra, ko Benjamins izlieto bagātīgi, padara viņu tik aktuālu un mūsdienīgumu. Mūs interesē mājieni, nojaušamas sakarības, līdzības. Arī Benjamins to lieliski apzinās un esejā „Stāstnieks” pēc šī kritērija viņš arī nošķir ‘informāciju’ no ‘stāsta’: „Katrs rīts mums nes pasaules ziņas, un tomēr mums trūkst ievērības cienīgu stāstu. Tas notiek tādēļ, ka mūs vairs neaizsniedz atgadījumi, kas nebūtu pilni ar skaidrojumiem. Citiem vārdiem: teju vai viss, kas notiek, nāk par labu informācijai, bet teju nekas - stāstījumam. Proti, puse stāstīšanas mākslas slēpjas prasmē atstāstāmo gadījumu turēt brīvu no skaidrojuma. Ļeskovs šajā ziņā ir meistars (var atcerēties tādus darbus kā „Krāpšana” vai „Baltais ērglis”). Par visneparastāko, visbrīnumaināko tiek stāstīts ar ārkārtīgu precizitāti, tomēr norises psiholoģiskais kopsakars lasītājam netiek uzspiests. Viņam tiek dota brīvība pārdomāt šo lietu tā, kā viņš to izprot, un tādejādi stāstītais panāk tik plašu amplitūdu, kādas informācijai trūkst.” (435)

Un būdams kreisais, Benjamins dod arī sociālo utopiju.

Valtera Benjamina rakstu krājumu „Iluminācijas” izdevis Laikmetīgās mākslas centrs estētikai un mākslas filosofijai veltītu tulkojumu sērijā, no vācu valodas tulkojis Ivars Ijabs.

Haralds Matulis