26.Novembra nodarbības, ko vadīs Kārlis Vērpe, jautājumi!!!!

Valtera Benjamina esejas “Īsa fotogrāfijas vēsture” lasījums
Seminārs 26.11.2009

Seminārs iecerēts kā kopējs teksta lasījums. Semināra gaitā tiks stāstīts gan par konkrētās Benjamina esejas, gan arī vācu filozofa ideju kopumā nozīmību 20. gs. sarunās par fotogrāfiju, modernajiem, masu medijiem, to ietekmi uz sabiedrību, mākslu, cilvēka apziņu u.tml., gan arī par tekstā minētajām personālijām

Ņemot vērā, ka teksts ir īss, jautājumus esmu izveidojis diezgan daudz. Liela daļa gan ir uzvedinoši. Manuprāt svarīgākie iezīmēti krāsā (par svarīgumu, protams, var strīdēties). Jautājumi ir uzdoti teksta lasījuma secībā, tāpēc lappuses nenorādu. Tikai tur, kur atziņas citviet tekstā var ļaut labāk saprast. Atbildes uz jautājumiem meklējamas visa teksta garumā, tādēļ vērts pie tiem ik pa laikam atgriezties, vai piemērot tos dažādām teksta vietām.

Šī teksta lasījums būs būtisks nākamajam semināram, kurā būs runa par Benjamina eseju “Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā”.

Tā kā eseja ir par fotogrāfijām, būs grūti to saprast, neapskatot pašus attēlus. Katram autoram (sarakstu skat. zemāk) apskatat kaut vai to, ko izvēlas google images, labāk, protams, atrast portālus ar plašāku attēlu klāstu (nav diez ko sarežģīti - lielākoties pirmās saites, ko atlasa google). Padomājiet par Benjamina atziņu saikni ar mūsdienu attēlošanas praksēm, estētiku. Kas ir mainījies, kas palicis līdzīgs.

Jautājumi

· Kāpēc jūsuprāt savu rakstu Benjamins uzsāk, izmantodams miglas līdzību? Ko tā izsaka? Varbūt kādas citas līdzības, alegorijas turpmākajā tekstā palīdz šādu ievadu skaidrot?

· Kāpēc atpakaļskats uz fotogrāfijas sākotni ilgi bija noslēgts?

· Kādu mākslas izpratni pārstāv Benjamina izvēlētais citāts no laikraksta? Kāpēc šī mākslas izpratne ir fetišistiska un antitehnoloģiska? Kāpēc centieni pamatot mākslu tādas izpratnes kontekstā bija bez panākumiem? (arī 280. lpp.)
[Pievērsiet uzmanību dažādām vietām tekstā, kur Benjamins runā par fotogrāfijas un mākslas attiecībām.]

· Kāpēc fotogrāfijas uzplaukums tiek saistīts ar tās sākumu? Kā vērtējat uzplaukuma sasaisti ar kādu sākumu vai sākotni?

· Ar ko atšķiras fotogrāfija no gleznas, kāpēc tās mūžs, neskatoties uz materiāla iespējām, ir iespējams daudz ilgāks par gleznas mūžu?

· Ko jūsuprāt Benjamins saprot ar maģisko vērtību, kuru savam produktam var piešķirt visprecīzākā tehnika? Nosauciet aspektus, kas šo maģiju nosaka.

· Ko jūsuprāt nozīmē Benjamina atziņa, ka atšķirība starp tehniku un maģiju ir caur un caur vēsturiski mainīga? Kas šādā atziņā varētu būt pārsteidzošs, jauns?

· Ko saprotat ar cilvēka integritāti? Kas ar to notiek, kad fotogrāfija kļūst par laikraksta daļu? Kā izprotat integritātes, ieraksta (inscription), aktualitātes jēdzienus un to savstarpējo saistību? (arī 294. lpp.)

· Ko jūsuprāt izsaka Benjamina citētais Bernarda fon Brentano izteikums, ka 19. gs. piecdesmito gadu fotogrāfs pirmo un pēdējo reizi bija līdzvērtīgs savam instrumentam? (arī 284. lpp.)

· Kādos aspektos fotogrāfija maina laikizjūtu? Ko varat pateikt par fotogrāfijas ietekmi uz ilgstamību?

· Ko Benjamins domā ar asu gaumes kritumu? Kā varat to komentēt, skatoties no šodienas perspektīvas, šodienas attēlošanas paradumiem? (281. lpp. beigas)

· Kā vērtējat Benjamina uzskatus par ģimenes albumu? Kā tie sabalsojas ar viņa uzskatiem par fotogrāfijas un mākslas attiecībām? Vai ģimenes albums ir šodien izplatīta attēlu grupēšanas prakse?

· Kā saprotat un vērtējat gleznotāja un fotogrāfa pielīdzināšanu vijolniekam un pianistam?

· Kas ir aura? Kā Benjamins to apraksta? Kā vērtējat auras aprakstu 285. lpp.? Vai tā ir definīcija? Kādi ir auras nosacījumi (psiholoģiski, sociāli, tehniski, vēsturiski)? Nosauciet piemērus.

· Ar ko atšķiras attēls (picture) no kopijas (copie)? Kuram no tiem ir pieskaitāma fotogrāfija? (285. lpp.)

· Ko pēc Benjamina domām paveic Ažē (Atget)? Kāpēc objekti no auras ir jāemancipē un ko tas nozīmē? Kā šajā teksta daļā attīstītā doma turpina iepriekšējās pārdomas par fotogrāfijas un auras attiecībām?

· Ko Benjamins atrod Augusta Zandera (Sander) fotogrāfijās? Ko jūs saprotat ar tiešu vērojumu (direct observation)? Kā to vērtējat?

· Kāpēc Zandera fotogrāfijas vairs nav portreti? Kas tie ir?

· Kāda ir atšķirība starp jautāšanu par fotogrāfiju kā mākslu un jautāšanu par mākslu kā fotogrāfiju?

· Kā Benjamins argumentē to, kādēļ fotogrāfiju nevar vērtēt līdzīgi kā gleznu? Kas vainas ‘kreatīvai’ fotogrāfijai? (293. lpp.) Kā šīs Benjamina atziņas vērtējat mūsdienu kontekstā?

· Kā raksturosiet Benjamina domāšanas, rakstīšanas veidu? Salīdziniet ar citiem filozofiem.
Personālijas

Atget Eugene
Bayard Hyppolyte
Blossfeldt Karl
Cameron Julia
Hill David Octavius
Krull Germaine
Moholy-Nagy Laszlo
Nadar
Patzsch Albert-Regner
Sander August