Plāns sesijai

Esam divas dienas strādājuši. Rīt, 29.01.2009 ap plkst. 14.00 varētu būt iespēja nolasīt savu eseju tiem, kas vēl nav to paspējuši izdarīt.

Laimīgu 2010. gadu! Teicamas esejas, teicamus maģistra darbus!

Kursa vērtējums: Eseja (3000 vārdi)*

1. Tēmas definēšana (savstarpējās pārrunās -- oktobris - novembris)
2. Esejas sagatavošana (novembris - decembris)
3. Konference: Esejas nolasīšana un apspriešana -- 22. janvāris?, 27. janvāris, 28. janvāris

*Par šo vērtējumu tuvāk varat paskatīties atpakaļ emuārā starp 6. un 14. novembri, jeb spiežot uz etiķetes " plāns" .

** Paldies visiem, kuri jau ir mani sveikuši ar esejām. Gaidu esejas no pārējiem pirms "konferences".

*** Par laikiem? Vai varam par tiem sarunāt šeit komentāros? 22. janvārī tā varētu būt rīta puse, vai visi var? 27. un 28. janvārī tā varētu būt pēcpusdiena, t.i. no 16.30 līdz..? Vai visi var?

Konferences norises vieta: Mārstaļu iela 28/30

27. janvārī no plkst. 16.00 2. aud.

28. janvārī no plkst. 16.00 1. aud.

Uzmanību!

Šodienas tikšanos atliekam uz nenoteiktu laiku gada beigās vai janvārī!

Kārlis Vērpe aizkavējies ir Berlīnē, bet man pašai visa enerģija "iztērēsies", lasot doktordarbu "melnrakstus".

Priecīgus Ziemassvētkus!

Noslēguma diskusijas

Tiekamies šodien plkst. 18.00 4. stāvā (droši vien 19. auditorijā).

Tiekamies pirmdien plkst. 18.oo (ceru, ka būšu jau atbrīvojusies no doktordarbu apspriešanas aktivitātēm). Kurā auditorijā nemāku vēl pateikt. Vai būs soli auditorijā? Iespējams, ka ne. Pirmdien: Kārlis Vērpe par "Mākslasdarbs tehniskās reprodukcijas laikmetā".

Par šo pašu eseju runājam arī šodien.

Tikšanās iespējas

1. Rīt -- visticamāk tāda iespēja būs, bet ne par kursa tēmu (t.i. -- šajā laikā cits pasākums).

2. Parīt -- t.i. piektdien, plkst. 18.00, vai arī agrāk 16.30 tāda iespēja ir reāla. Kā uz to skatāties?

Pēc abpusējas vēlēšanās: Tikšanās rīt!

Lasām un pārrunājam: V. Benjamin Critique of violence (sk. Igora Gubenko pievienoto tekstu, iepriekš emuārā)

Papildus vakar pieminētā:

Critique of violence: between poststructuralism and critical theory

Autori: Beatrice Hanssen

Critique of Violence is a highly original and lucid investigation of the heated controversy between poststructuralism and critical theory. Leading theorist Beatrice Hanssen uses Walter Benjamin's essay 'Critique of Violence' as a guide to analyse the contentious debate, shifting the emphasis from struggle to dialogue between the two parties. Regarding the questions of critique and violence as the major meeting points between both traditions, Hanssen positions herself between the two in an effort to investigate what critical theory and poststructuralism have to offer each other. In the course of doing so, she assembles imaginative new readings of Benjamin, Arendt, Fanon and Foucault, and incisively explores the politics of recognition, the violence of language, and the future of feminist theory.
This groundbreaking book will be essential reading for all students of continental philosophy, political theory, social studies and comparative literature.
Also available in this series:
Essays on Otherness
Hb: 0-415-13107-3: 50.00
Pb: 0-415-13108-1: 15.99
Hegel After Derrida
Hb: 0-415-17104-4: 50.00
Pb: 0-415-17105-9: 15.99
The Hypocritical Imagination
Hb: 0-415-21361-4: 47.50
Pb: 0-415-21362-2: 15.99
Philosophy and Tragedy
Hb: 0-415-19141-6: 45.00
Pb: 0-415-19142-4: 14.99
Textures of Light
Hb: 0-415-14273-3: 42.50
Pb: 0-415-14274-1: 13.99
Very Little ... Almost Nothing
Pb: 0-415-12821-8: 47.50
Pb: 0-415-12822-6: 15.99

Ierobežota priekšskatīšana - 2000 - 314 lappuses (no books.google.com)

Esejas tēmas

Kursa vērtējums: Eseja (3000 vārdi)

1. Tēmas definēšana
2. Esejas sagatavošana
3. Esejas nolasīšana un apspriešana

"Savstarpēja norobežošanās ir īstenā kritika. Kāda domātāja patiesam novērtējumam tas ir augstākais un vienīgais veids. Jo tā pārņemam domu, domājot līdzi domas radošajā spēkā, bet nevis vajājot nevarībā. Un kam gan tas? Lai tā mēs savstarpēji norobežojoties, atbrīvotos visaugstākajai domas piepūlei" (Heidegers M., Nīče, pirmais sējums, mans tulkojums - M.R.)

[Melnraksts]

Tēmas ierosmēm (sašaurināšanai, precizēšanai, tālākai apspriešanai un definēšanai...)

• a. Valters Benjamins (filosofisks potretējums), balstoties uz viņa paša tekstiem, taču iekļaujot arī dokumentāla rakstura liecības par viņa intelekta atbildēm uz "mūzas" rosinātajām ietekmēm;

Avoti:
Benjamins V. Iluminācijas
Lacis A.
Scholem G.
Adorno T. A.
Habermass J.

• b. Kritika un komentārs (laiks, ..): Benjamins par kritikas uzdevumiem {Valters Benjamins: valodas filosofs}
• c. Tulkotāja uzdevumi: jēdziens un pieredze.{Valters Benjamins: valodas filosofs}

• d. Tradīcija un atmiņa: Benjamins un X (=Heidegers, ...) {Valters Benjamins : vēstures filosofs}
• Modernās pieredzes jēdziens {Valters Benjamins: valodas filosofs}

• f. Vizuālās kultūras abc: Valters Benjamins par "izstādīšanās vērtību".{Valters Benjamins: estētiķis, politiķis, ētiķis}
• g. Vizuālā kultūra: estētika un politika {Valters Benjamins: estētiķis, politiķis, ētiķis}
• h. ... Avoti: Benjamins V. Iluminācijas

Biogrāfiskas ievirzes pētījumi:

Dagmāra Ķimele, Gunta Strautmane. Asja. Rīga: Likteņstāsti, 1997.

Adorno, Theodor W. “A Portrait of Walter Benjamin.” In Adorno, Prisms, trans. Samuel Weber and Shierry Weber. Cambridge, MA: MIT Press, 1981, 227–41.

Scholem, Gershom. Walter Benjamin: The Story of a Friendship. Trans. Harry Zohn. Philadelphia: Jewish Publication Society of America, 1981.

Tackels B.. Walter Benjamin. Une Vie Dans Les Textes, Actes Du Sud, 2009.

Literatūra estētikā:

Adorno T. V. Atskatoties uz sirreālismu // Grāmata, 1991, Nr. 6.

Adorno T. V. Minima morālia // Kentaurs XXI, Nr. 26, 110-127 lpp.

Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju. LMC, 2006, Lpp. 13-136

Danto A.S. Lielie vēstījumi un kritiskie principi// Kentaurs XXI, Nr. 28. – lpp. 89-106

Eko U. Inovācija un atkārtojums// Kentaurs XXI, Nr. 28. – lpp. 47-67

Hābermāss J. Modernisms – līdz galam nerealizēts projekts//Grāmata, 1991, Nr. 12. – 20-29 lpp.

Heidegers M. Mākslasdarba sākotne//Heidegers M. Malkasceļi.

Heidegers M. Pasaules ainas laiks // Heidegers M. Malkasceļi

Horkheimers M., Adorno T.V. Apgaismības dialektika, LMC, 2009.

Gadamers H. G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki. -- Zvaigzne ABC, 2002

Kamī A. Sirreālisms un revolūcija//Grāmata, 1991, Nr. 6.

Kasīrers E. Māksla //Apcerējums par cilvēku. -- R., 1997. -- lpp.134-161.

Kirkegors S. Par ironijas jēdzienu//Kentaurs XXI, Nr. 23. – lpp. 43-58.

Liotārs Ž. F. Postmodernisma skaidrojums bērniem//Grāmata, 1991, Nr. 12. – 8-20 lpp.

Liotārs Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām, LMC, 2008

Merlo-Pontī. Acs un gars, LMC, 2007,

Nīče F. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara. Rīga, Tapals

Nohlina L. Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?//Mūsdienu feministiskās teorijas. – Jumava, 2001. –261-287.

Ortega i Gasets H. Mākslas dehumanizācija//Grāmata, 1990, Nr. 10.

Sontāga S. Par fotogrāfiju, LMC, 2008.

Vatimo D. Mākslas noriets vai nāve// Kentaurs XXI, Nr. 28. –lpp. 74-84.

Velšs V. Estētikas robežceļi, LMC, 2005

Zimmels G. Lielpilsētas un garīgā dzīve /Latvijas Universitātes zinātniskie raksti - 2000. - 629.sēj. 27.-38.lpp.

Valtera Benjamina, Teodora V. Adorno, Martina Heidegera filozofiskas ievirzes studijas

Bičevskis R. Pieredze kā dzīve. Martins Heidegers un pieredzes metafizika kā dzīves pavediens // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, 82-92 lpp.

Buceniece E. Teodors V. Adorno: Notikums un (ne)iespējamās atvadas no metafizikas //Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 113-121 lpp.

Džejs M. Pārvarot neautentiskuma stigmu: Adorno īstenuma kritika // Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 99-113 lpp.

Freiberga E. Mākslas darbs filozofiskās refleksijas spogulī // Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 128-137 lpp.

Freiberga E. Dzīve viņpus negatīvās patikas? // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, 69-81 lpp.

Kiope M. Daudzpusīgās pieredzes nepietiekamība // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, lpp. 93-102.

Rubene M. Jūtu alķīmija // Dzīves māksla, LMC, 2005, 456-499 lpp.

Rubene M. Aktuālais, tālais un tuvais// Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005, 456-499 lpp.

*****

Benjamin A. Art, Mimesis and the Avant-Garde. Aspects of a Philosophy of difference, London and New York, 1991.

Benjamin, Andrew and Hanssen, Beatrice. Eds. Walter Benjamin and Romanticism. Walter Benjamin Studies. London: Continuum, 2002.

Benjamin, Andrew and Osborne, Peter. Eds. Walter Benjamin’s Philosophy: Destruction and Experience. London: Routledge, 1994.

Buck-Morss S. The Dialectics of Seeing. Walter Benjamin and the Arcades Project, Cambridge, Massachusets, Lodon, England: The MIT, 1990.

Cadava E. Words of Light: Theses on the Photography of History (Princeton University Press, 1997).

Caygill H. Walter Benjamin: The Colour of Experience. London: Routledge, 1998.

Cohen, M. Profane Illumination: Walter Benjamin and the Paris of Surrealist Revolution. Berkeley: University of California Press, 1993.

Gilloch G. Myth & Metropolis. Walter Benjamin and the City, Cambridge, Polity Press, 1996.

Gumbrecht G.H., Marrinan M. Mapping Benjamin. The Work of Art in the Digital Age, Stanford, California: Stanford University Press, 2003.

Hanssen B. Walter Benjamin's Other history. Of Stones, Animals, Human Beings, and Angels, Berkeley, Los Angeles, London: University of California Press, 1998.

Jay M. “‘The Aesthetic Ideology’ as Ideology; or, What Does it Mean to Aestheticize Politics?” Cultural Critique (1992): 41–61.

Leslie E. Walter Benjamin. Overpowering Conformis, London_Sterling, Virginia: Pluto Press, 2000.

Patt, Lise. Ed. Benjamin’s Blind Spot: Walter Benjamin and the Premature Death of Aura. Santa Monica, CA: Institute of Cultural Inquiry, 2001.

Plate Brent S. Walter Benjamin, Religion, and Aesthetics, Routledge, 2003.

Richter, Gerhard. Ed. Benjamin’s Ghosts: Interventions in Contemporary Literary and Cultural Theory. Stanford University Press, 2002.

Rochlitz R. The Disenchantment of Art. The Philosophy of Walter Benjamin, New York, London, The Guilford Press, 1996.

Smith, Gary. Ed. Benjamin: Philosophy, Aesthetics, History. University of Chicago Press, 1989.

Weigel S. Body- and Image-Space: Re-Reading Walter Benjamin. New York: Routledge, 1996.

Wolin R. Walter Benjamin, an Aesthetic of Redemption. Berkeley: University of California Press, 1994.

+ elektroniski ievietotie teksti, kuru nosaukumus varat paši apskatīt..

Papildus:

Adorno T.W. The stars down to Earth and other essays on the irrational in culture, London ;New York : Routledge, 1994.

Simmel on Culture. Selected Writings, ed. by David Frisby and Mike Featherstone, London, Thousand Oaks, New Delhi: Sage Publications, 1997.

Nākamā nodarbība 12. novembris

Lasītarvien vairāk, mēģinot identificēt sasaukšanos starp tekstiem, pamatmotīvus, kontekstu:
Benjamins V. Liktens un raksturs (1922)
Benjamins V. Destruktīvais raksturs (1931)
Benjamins V. Pieredze un nabadzība (1933)

Ceturtdien, 5. novembris: Benjamins V. Vēstures jēdziens

Valtera Benjamina "Vēstures jēdziens" ir teksts, kas tapis viņa īsās dzīves otrā pusē, proti, 1940. gada janvārī. Cenšos atcerēties kā viņa vēstures skaidrojums ir ticis apzīmēts iepretīm marksistiskajai vēstures filozofijai jeb vēsturiskajam materiālismam, šķiet, kāds bija to nosaucis par "mesiānisko marksismu". Teodors Adorno nolasa lekciju "Dabas vēstures ideja" Frankfurtes Kanta biedrībā 1932. gadā. Abiem domātājiem ir ambivalentas attiecības ar Martina Heidegera piedāvātajām idejām, manuprāt, ar "dabas vēstures" apcerēšanu zināmā mērā notiek atgriešanās pie "Spriestspējas kritikas" Imanuela Kanta, vai IK SK teleoloģiskās spriestspējas kritikas sadaļas. Kopīgs visiem trim ir mēģinājums norobežoties no neokantisma piedāvātās vēstures koncepcijas. Tāpēc ja ir iespēja, tad ielūkošanās salīdzinājumam Adorno esejā, vai Martina Heidegera "Laiciskums un vēsturiskums" (nodaļā no "Esamības un laiks") darītu bagātākas mūsu pārrunas.
"Vēsturiskais materiālisms", vēsture un laiks, tradīcija, Angelus Novus, historisms -- varētu būt diskusijas atslēgvārdi. Skaidrojami kopā būtu arī šajā darbā atrodamie daudzie personvārdi. Hanna Ārente esot nosaukusi Benjaminu par 20. gadsimta "dižāko kritiķi", pats viņš sevi uzskatījis par spējīgu uz "kopernikānisko revolūciju" vēstures rakstīšanas praksē. Tāpēc līdzās tekstiem, kuros iepazinām viņa valodas filozofiju, uzdosim jautājumus arī šim tekstam, lai iepazītu viņa vēstures filozofiju kā citu analīzes metodi.

Info aktualitātes:

Vēsturiskais materiālisms mūsdienu tvērumā

15. oktobra nodarbība

Renē Magrits. Gara radniecība


Literatūra. Poēzija. Komentārs un kritika.

Benjamins V. Gētes romāns “Gara radinieki” // Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005

Papildliteratūra:

Gēte J.V. Gara radinieki, No vācu valodas tulkojusi Austra Aumale. – Rīga: apgāds Daugava, 2000.
Rubene M. Jūtu alķīmija // Dzīves māksla, LMC, 2005, lpp. 456-499.

Tālākām studijām:
Hanssen B. Elective Affinities // Hanssen B. Walter Benjamin's Other History. Of Stones, Animals, Human Beings, and Angels, Berkeley, Los Angelos, London: University of California Press, 2000, Pp. 83-97
Hodge J. The Timing of Elective Affinity: Walter Benjamin’s Strong Aesthetics // Walter Benjamin and art, Ed. by A. Benjamin, Continuum International Publishing, 2005, Pp. 14-32.
Morgan D. The Architectonic in Kantian Philosophy II. Kant, Goethe, Benjamin: Beautiful affinities and the architectural // Kant Trouble: The Obscurities of the Enlightened. – London and New York: Routledge, 2000, Pp. 140–156.
Tantillo A. O. Goethe's Elective Affinities and the Critics. – Camden House, 2001.
Weigel S. The artwork as Breach of Beyond: on the Dialectic of Divine and Human Order in Waleter Benjamin's Goethe's Elective Affinities // Walter Benjamin and Romanticism, Ed. by B. Hansen and Andrew Benjamin, New York, London: Continuum, 2002, Pp.197-207.

***
Nozīmes paplašinājums:
1966. gadā brāļi Tavviani uzņem filmu "Gara radinieki
Karels Vačeks. Gara radniecība (dokumentāla foma) info

8. oktobris - patstāvīgas studijas

1. Gatavošanās 15. oktobra nodarbībai.
2. Noslēguma esejas tēmas formulēšana.