SEMINĀRS!!!

Pārceltais seminārs norisināsies Otrdien, 1.decembrī, 18:00 Prof.M.Kūles nodarbību vietā un laikā!

Par 26.Novembra semināru!

Mag.pirmajam kursam, prof. M.Kūles vadībā, ir jādodas uz Latviešu biedrības namu 26.novembrī 18:00, kur jāuzstājas B daļas ietvaros par valodu & Vitgenšteinu!
Kas notiek ar Benjamina semināru? Vai tas tiek pārcelts? Uz kuru laiku?
Paldies,
Žanete

26.Novembra nodarbības, ko vadīs Kārlis Vērpe, jautājumi!!!!

Valtera Benjamina esejas “Īsa fotogrāfijas vēsture” lasījums
Seminārs 26.11.2009

Seminārs iecerēts kā kopējs teksta lasījums. Semināra gaitā tiks stāstīts gan par konkrētās Benjamina esejas, gan arī vācu filozofa ideju kopumā nozīmību 20. gs. sarunās par fotogrāfiju, modernajiem, masu medijiem, to ietekmi uz sabiedrību, mākslu, cilvēka apziņu u.tml., gan arī par tekstā minētajām personālijām

Ņemot vērā, ka teksts ir īss, jautājumus esmu izveidojis diezgan daudz. Liela daļa gan ir uzvedinoši. Manuprāt svarīgākie iezīmēti krāsā (par svarīgumu, protams, var strīdēties). Jautājumi ir uzdoti teksta lasījuma secībā, tāpēc lappuses nenorādu. Tikai tur, kur atziņas citviet tekstā var ļaut labāk saprast. Atbildes uz jautājumiem meklējamas visa teksta garumā, tādēļ vērts pie tiem ik pa laikam atgriezties, vai piemērot tos dažādām teksta vietām.

Šī teksta lasījums būs būtisks nākamajam semināram, kurā būs runa par Benjamina eseju “Mākslasdarbs tā tehniskās reproducējamības laikmetā”.

Tā kā eseja ir par fotogrāfijām, būs grūti to saprast, neapskatot pašus attēlus. Katram autoram (sarakstu skat. zemāk) apskatat kaut vai to, ko izvēlas google images, labāk, protams, atrast portālus ar plašāku attēlu klāstu (nav diez ko sarežģīti - lielākoties pirmās saites, ko atlasa google). Padomājiet par Benjamina atziņu saikni ar mūsdienu attēlošanas praksēm, estētiku. Kas ir mainījies, kas palicis līdzīgs.

Jautājumi

· Kāpēc jūsuprāt savu rakstu Benjamins uzsāk, izmantodams miglas līdzību? Ko tā izsaka? Varbūt kādas citas līdzības, alegorijas turpmākajā tekstā palīdz šādu ievadu skaidrot?

· Kāpēc atpakaļskats uz fotogrāfijas sākotni ilgi bija noslēgts?

· Kādu mākslas izpratni pārstāv Benjamina izvēlētais citāts no laikraksta? Kāpēc šī mākslas izpratne ir fetišistiska un antitehnoloģiska? Kāpēc centieni pamatot mākslu tādas izpratnes kontekstā bija bez panākumiem? (arī 280. lpp.)
[Pievērsiet uzmanību dažādām vietām tekstā, kur Benjamins runā par fotogrāfijas un mākslas attiecībām.]

· Kāpēc fotogrāfijas uzplaukums tiek saistīts ar tās sākumu? Kā vērtējat uzplaukuma sasaisti ar kādu sākumu vai sākotni?

· Ar ko atšķiras fotogrāfija no gleznas, kāpēc tās mūžs, neskatoties uz materiāla iespējām, ir iespējams daudz ilgāks par gleznas mūžu?

· Ko jūsuprāt Benjamins saprot ar maģisko vērtību, kuru savam produktam var piešķirt visprecīzākā tehnika? Nosauciet aspektus, kas šo maģiju nosaka.

· Ko jūsuprāt nozīmē Benjamina atziņa, ka atšķirība starp tehniku un maģiju ir caur un caur vēsturiski mainīga? Kas šādā atziņā varētu būt pārsteidzošs, jauns?

· Ko saprotat ar cilvēka integritāti? Kas ar to notiek, kad fotogrāfija kļūst par laikraksta daļu? Kā izprotat integritātes, ieraksta (inscription), aktualitātes jēdzienus un to savstarpējo saistību? (arī 294. lpp.)

· Ko jūsuprāt izsaka Benjamina citētais Bernarda fon Brentano izteikums, ka 19. gs. piecdesmito gadu fotogrāfs pirmo un pēdējo reizi bija līdzvērtīgs savam instrumentam? (arī 284. lpp.)

· Kādos aspektos fotogrāfija maina laikizjūtu? Ko varat pateikt par fotogrāfijas ietekmi uz ilgstamību?

· Ko Benjamins domā ar asu gaumes kritumu? Kā varat to komentēt, skatoties no šodienas perspektīvas, šodienas attēlošanas paradumiem? (281. lpp. beigas)

· Kā vērtējat Benjamina uzskatus par ģimenes albumu? Kā tie sabalsojas ar viņa uzskatiem par fotogrāfijas un mākslas attiecībām? Vai ģimenes albums ir šodien izplatīta attēlu grupēšanas prakse?

· Kā saprotat un vērtējat gleznotāja un fotogrāfa pielīdzināšanu vijolniekam un pianistam?

· Kas ir aura? Kā Benjamins to apraksta? Kā vērtējat auras aprakstu 285. lpp.? Vai tā ir definīcija? Kādi ir auras nosacījumi (psiholoģiski, sociāli, tehniski, vēsturiski)? Nosauciet piemērus.

· Ar ko atšķiras attēls (picture) no kopijas (copie)? Kuram no tiem ir pieskaitāma fotogrāfija? (285. lpp.)

· Ko pēc Benjamina domām paveic Ažē (Atget)? Kāpēc objekti no auras ir jāemancipē un ko tas nozīmē? Kā šajā teksta daļā attīstītā doma turpina iepriekšējās pārdomas par fotogrāfijas un auras attiecībām?

· Ko Benjamins atrod Augusta Zandera (Sander) fotogrāfijās? Ko jūs saprotat ar tiešu vērojumu (direct observation)? Kā to vērtējat?

· Kāpēc Zandera fotogrāfijas vairs nav portreti? Kas tie ir?

· Kāda ir atšķirība starp jautāšanu par fotogrāfiju kā mākslu un jautāšanu par mākslu kā fotogrāfiju?

· Kā Benjamins argumentē to, kādēļ fotogrāfiju nevar vērtēt līdzīgi kā gleznu? Kas vainas ‘kreatīvai’ fotogrāfijai? (293. lpp.) Kā šīs Benjamina atziņas vērtējat mūsdienu kontekstā?

· Kā raksturosiet Benjamina domāšanas, rakstīšanas veidu? Salīdziniet ar citiem filozofiem.
Personālijas

Atget Eugene
Bayard Hyppolyte
Blossfeldt Karl
Cameron Julia
Hill David Octavius
Krull Germaine
Moholy-Nagy Laszlo
Nadar
Patzsch Albert-Regner
Sander August

26. novembris: Īsa fotogrāfijas vēsture

Ko mēs darām? Kā mēs pieļaujam? Kas mēs esam? Kur mēs esam?

Saruna ar fotogrāfu Krisu Jordānu

****************************************************************

Foto izstādes atklāšana Gētes institūtā.

Filosofijas dienas svinības 19. novembrī

Esejas tēmas

Kursa vērtējums: Eseja (3000 vārdi)

1. Tēmas definēšana
2. Esejas sagatavošana
3. Esejas nolasīšana un apspriešana

"Savstarpēja norobežošanās ir īstenā kritika. Kāda domātāja patiesam novērtējumam tas ir augstākais un vienīgais veids. Jo tā pārņemam domu, domājot līdzi domas radošajā spēkā, bet nevis vajājot nevarībā. Un kam gan tas? Lai tā mēs savstarpēji norobežojoties, atbrīvotos visaugstākajai domas piepūlei" (Heidegers M., Nīče, pirmais sējums, mans tulkojums - M.R.)

[Melnraksts]

Tēmas ierosmēm (sašaurināšanai, precizēšanai, tālākai apspriešanai un definēšanai...)

• a. Valters Benjamins (filosofisks potretējums), balstoties uz viņa paša tekstiem, taču iekļaujot arī dokumentāla rakstura liecības par viņa intelekta atbildēm uz "mūzas" rosinātajām ietekmēm;

Avoti:
Benjamins V. Iluminācijas
Lacis A.
Scholem G.
Adorno T. A.
Habermass J.

• b. Kritika un komentārs (laiks, ..): Benjamins par kritikas uzdevumiem {Valters Benjamins: valodas filosofs}
• c. Tulkotāja uzdevumi: jēdziens un pieredze.{Valters Benjamins: valodas filosofs}

• d. Tradīcija un atmiņa: Benjamins un X (=Heidegers, ...) {Valters Benjamins : vēstures filosofs}
• Modernās pieredzes jēdziens {Valters Benjamins: valodas filosofs}

• f. Vizuālās kultūras abc: Valters Benjamins par "izstādīšanās vērtību".{Valters Benjamins: estētiķis, politiķis, ētiķis}
• g. Vizuālā kultūra: estētika un politika {Valters Benjamins: estētiķis, politiķis, ētiķis}
• h. ... Avoti: Benjamins V. Iluminācijas

Biogrāfiskas ievirzes pētījumi:

Dagmāra Ķimele, Gunta Strautmane. Asja. Rīga: Likteņstāsti, 1997.

Adorno, Theodor W. “A Portrait of Walter Benjamin.” In Adorno, Prisms, trans. Samuel Weber and Shierry Weber. Cambridge, MA: MIT Press, 1981, 227–41.

Scholem, Gershom. Walter Benjamin: The Story of a Friendship. Trans. Harry Zohn. Philadelphia: Jewish Publication Society of America, 1981.

Tackels B.. Walter Benjamin. Une Vie Dans Les Textes, Actes Du Sud, 2009.

Literatūra estētikā:

Adorno T. V. Atskatoties uz sirreālismu // Grāmata, 1991, Nr. 6.

Adorno T. V. Minima morālia // Kentaurs XXI, Nr. 26, 110-127 lpp.

Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju. LMC, 2006, Lpp. 13-136

Danto A.S. Lielie vēstījumi un kritiskie principi// Kentaurs XXI, Nr. 28. – lpp. 89-106

Eko U. Inovācija un atkārtojums// Kentaurs XXI, Nr. 28. – lpp. 47-67

Hābermāss J. Modernisms – līdz galam nerealizēts projekts//Grāmata, 1991, Nr. 12. – 20-29 lpp.

Heidegers M. Mākslasdarba sākotne//Heidegers M. Malkasceļi.

Heidegers M. Pasaules ainas laiks // Heidegers M. Malkasceļi

Horkheimers M., Adorno T.V. Apgaismības dialektika, LMC, 2009.

Gadamers H. G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki. -- Zvaigzne ABC, 2002

Kamī A. Sirreālisms un revolūcija//Grāmata, 1991, Nr. 6.

Kasīrers E. Māksla //Apcerējums par cilvēku. -- R., 1997. -- lpp.134-161.

Kirkegors S. Par ironijas jēdzienu//Kentaurs XXI, Nr. 23. – lpp. 43-58.

Liotārs Ž. F. Postmodernisma skaidrojums bērniem//Grāmata, 1991, Nr. 12. – 8-20 lpp.

Liotārs Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām, LMC, 2008

Merlo-Pontī. Acs un gars, LMC, 2007,

Nīče F. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara. Rīga, Tapals

Nohlina L. Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?//Mūsdienu feministiskās teorijas. – Jumava, 2001. –261-287.

Ortega i Gasets H. Mākslas dehumanizācija//Grāmata, 1990, Nr. 10.

Sontāga S. Par fotogrāfiju, LMC, 2008.

Vatimo D. Mākslas noriets vai nāve// Kentaurs XXI, Nr. 28. –lpp. 74-84.

Velšs V. Estētikas robežceļi, LMC, 2005

Zimmels G. Lielpilsētas un garīgā dzīve /Latvijas Universitātes zinātniskie raksti - 2000. - 629.sēj. 27.-38.lpp.

Valtera Benjamina, Teodora V. Adorno, Martina Heidegera filozofiskas ievirzes studijas

Bičevskis R. Pieredze kā dzīve. Martins Heidegers un pieredzes metafizika kā dzīves pavediens // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, 82-92 lpp.

Buceniece E. Teodors V. Adorno: Notikums un (ne)iespējamās atvadas no metafizikas //Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 113-121 lpp.

Džejs M. Pārvarot neautentiskuma stigmu: Adorno īstenuma kritika // Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 99-113 lpp.

Freiberga E. Mākslas darbs filozofiskās refleksijas spogulī // Filosofija. Almanahs, FSI, 2004, 128-137 lpp.

Freiberga E. Dzīve viņpus negatīvās patikas? // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, 69-81 lpp.

Kiope M. Daudzpusīgās pieredzes nepietiekamība // dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa, Rīga, 2008, lpp. 93-102.

Rubene M. Jūtu alķīmija // Dzīves māksla, LMC, 2005, 456-499 lpp.

Rubene M. Aktuālais, tālais un tuvais// Benjamins V. Iluminācijas, LMC, 2005, 456-499 lpp.

*****

Benjamin A. Art, Mimesis and the Avant-Garde. Aspects of a Philosophy of difference, London and New York, 1991.

Benjamin, Andrew and Hanssen, Beatrice. Eds. Walter Benjamin and Romanticism. Walter Benjamin Studies. London: Continuum, 2002.

Benjamin, Andrew and Osborne, Peter. Eds. Walter Benjamin’s Philosophy: Destruction and Experience. London: Routledge, 1994.

Buck-Morss S. The Dialectics of Seeing. Walter Benjamin and the Arcades Project, Cambridge, Massachusets, Lodon, England: The MIT, 1990.

Cadava E. Words of Light: Theses on the Photography of History (Princeton University Press, 1997).

Caygill H. Walter Benjamin: The Colour of Experience. London: Routledge, 1998.

Cohen, M. Profane Illumination: Walter Benjamin and the Paris of Surrealist Revolution. Berkeley: University of California Press, 1993.

Gilloch G. Myth & Metropolis. Walter Benjamin and the City, Cambridge, Polity Press, 1996.

Gumbrecht G.H., Marrinan M. Mapping Benjamin. The Work of Art in the Digital Age, Stanford, California: Stanford University Press, 2003.

Hanssen B. Walter Benjamin's Other history. Of Stones, Animals, Human Beings, and Angels, Berkeley, Los Angeles, London: University of California Press, 1998.

Jay M. “‘The Aesthetic Ideology’ as Ideology; or, What Does it Mean to Aestheticize Politics?” Cultural Critique (1992): 41–61.

Leslie E. Walter Benjamin. Overpowering Conformis, London_Sterling, Virginia: Pluto Press, 2000.

Patt, Lise. Ed. Benjamin’s Blind Spot: Walter Benjamin and the Premature Death of Aura. Santa Monica, CA: Institute of Cultural Inquiry, 2001.

Plate Brent S. Walter Benjamin, Religion, and Aesthetics, Routledge, 2003.

Richter, Gerhard. Ed. Benjamin’s Ghosts: Interventions in Contemporary Literary and Cultural Theory. Stanford University Press, 2002.

Rochlitz R. The Disenchantment of Art. The Philosophy of Walter Benjamin, New York, London, The Guilford Press, 1996.

Smith, Gary. Ed. Benjamin: Philosophy, Aesthetics, History. University of Chicago Press, 1989.

Weigel S. Body- and Image-Space: Re-Reading Walter Benjamin. New York: Routledge, 1996.

Wolin R. Walter Benjamin, an Aesthetic of Redemption. Berkeley: University of California Press, 1994.

+ elektroniski ievietotie teksti, kuru nosaukumus varat paši apskatīt..

Papildus:

Adorno T.W. The stars down to Earth and other essays on the irrational in culture, London ;New York : Routledge, 1994.

Simmel on Culture. Selected Writings, ed. by David Frisby and Mike Featherstone, London, Thousand Oaks, New Delhi: Sage Publications, 1997.

Pievienot bibliogrāfijai, pievienot tekstiem?

Grāmata par Valteru Benjaminu

Terijs Īgltons: darbs par Valteru Benjaminu

Eagleton T. Walter Benjamin, or Towards a Revolutionary Criticism

Nākamā nodarbība 12. novembris

Lasītarvien vairāk, mēģinot identificēt sasaukšanos starp tekstiem, pamatmotīvus, kontekstu:
Benjamins V. Liktens un raksturs (1922)
Benjamins V. Destruktīvais raksturs (1931)
Benjamins V. Pieredze un nabadzība (1933)

Ceturtdien, 5. novembris: Benjamins V. Vēstures jēdziens

Valtera Benjamina "Vēstures jēdziens" ir teksts, kas tapis viņa īsās dzīves otrā pusē, proti, 1940. gada janvārī. Cenšos atcerēties kā viņa vēstures skaidrojums ir ticis apzīmēts iepretīm marksistiskajai vēstures filozofijai jeb vēsturiskajam materiālismam, šķiet, kāds bija to nosaucis par "mesiānisko marksismu". Teodors Adorno nolasa lekciju "Dabas vēstures ideja" Frankfurtes Kanta biedrībā 1932. gadā. Abiem domātājiem ir ambivalentas attiecības ar Martina Heidegera piedāvātajām idejām, manuprāt, ar "dabas vēstures" apcerēšanu zināmā mērā notiek atgriešanās pie "Spriestspējas kritikas" Imanuela Kanta, vai IK SK teleoloģiskās spriestspējas kritikas sadaļas. Kopīgs visiem trim ir mēģinājums norobežoties no neokantisma piedāvātās vēstures koncepcijas. Tāpēc ja ir iespēja, tad ielūkošanās salīdzinājumam Adorno esejā, vai Martina Heidegera "Laiciskums un vēsturiskums" (nodaļā no "Esamības un laiks") darītu bagātākas mūsu pārrunas.
"Vēsturiskais materiālisms", vēsture un laiks, tradīcija, Angelus Novus, historisms -- varētu būt diskusijas atslēgvārdi. Skaidrojami kopā būtu arī šajā darbā atrodamie daudzie personvārdi. Hanna Ārente esot nosaukusi Benjaminu par 20. gadsimta "dižāko kritiķi", pats viņš sevi uzskatījis par spējīgu uz "kopernikānisko revolūciju" vēstures rakstīšanas praksē. Tāpēc līdzās tekstiem, kuros iepazinām viņa valodas filozofiju, uzdosim jautājumus arī šim tekstam, lai iepazītu viņa vēstures filozofiju kā citu analīzes metodi.

Info aktualitātes:

Vēsturiskais materiālisms mūsdienu tvērumā

Teksts kādam decembra semināram